Energoresursu cenu kāpuma kompensācijās plāno sadalīt 250 miljonus eiro

Valdību veidojošie politiskie spēki – "Jaunā Vienotība" , Nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija – ir konceptuāli vienojušies par 250 miljonu eiro atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām, informēja premjerministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Būs dažādi atbalsta veidi

Valdību veidojošie partneri ir vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.

Īstermiņa atbalsts:

• valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un OIK izmaksas;
• ieviesīs jaunu 50 eiro mēneša pabalstu par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam;
• ieviesīs jaunu 20 eiro mēneša pabalstu visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti;
• palielinātais mājokļa pabalsts tiks maksāts līdz šī gada beigām;
• valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.

Vidēja termiņa atbalsts:

• tiks izstrādāta un mēneša laikā valdībā iesniegta atbalsta programma mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem;
• mēneša laikā valdībā tiks iesniegts informatīvais ziņojums, kas atvieglos atļauju iegūšanu atjaunojamās enerģijas ražošanas būvēm un iekārtām.

Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25. janvārī.

Ekonomikas ministrijā informēja, ka elektrības sadales tarifa kompensācija četros mēnešos valstij provizoriski izmaksās 63,2 miljonus eiro, savukārt OIK atcelšana uz četriem mēnešiem – 17 miljonus eiro.

Siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālais sadārdzinājums

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) pastāstīja, ka par ekstremālu sadārdzinājumu centrālās siltumapgādes klientiem tiks uzskatīta 68 eiro par megavatstundu (MWh). Tādējādi atbalstu saņems mājsaimniecības Daugavpilī, Olainē, Ozolniekos, Mārupē un Saulkrastos. Katrs iedzīvotājs saņemšot jau samazinātu rēķinu, jo atbalstu kompensēs siltumapgādes uzņēmējiem. Tādējādi palīdzību paredzēts sniegt 78 000 mājsaimniecību, četros mēnešos iztērējot 5,5 miljonus eiro.

Savukārt dabasgāzei ekstremālā sadārdzinājuma slieksnis būs 34 eiro par MWh bez PVN, kas paredzētu cenu samazinājumu līdz tam līmenim, kāds bijis 2021. gada otrajā pusē. Pēc Vitenberga teiktā, tādējādi tikšot saglabāti tādi rēķini, kādi bija no jūlija līdz decembrim 2021. gadā.

Atbalsts tiks piemērots tiem lietotājiem, kuriem mēneša patēriņš ir virs 7 kubikmetriem, lai atbalstu fokusētu tiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei un/vai ūdens sildīšanai. Lietotājiem, kuriem mēneša patēriņš ir līdz 500 kubikmetriem (ieskaitot), valsts kompensēs pārsniegumu virs noteiktās maksimāli pieļaujamās gāzes gala cenas 100% apmērā, savukārt tiem, kuru mēneša patēriņš ir virs 500 kubikmetriem, kompensēs pārsniegumu virs noteiktās maksimāli pieļaujamās gāzes gala cenas 75% apmērā. Arī šajā gadījumā cilvēki saņems samazinātus rēķinus, valstij norēķinoties ar "Latvijas gāzi".

Atbalsts kopā aptvers aptuveni 52 000 mājsaimniecības, kopējais atbalsta apjoms četru mēnešu periodam: 27,5 miljoni eiro.

Kam pienāksies pabalsti

Labklājības ministrijā informēja, ka līdz ar mājokļa pabalsta izmaksas termiņa pagarinājumu, līdz gada beigām būs spēkā arī valsts mērķdotācijas pašvaldībām pabalsta nodrošināšanai.

Ministrijā norādīja, ka ir noteikta augstāka robeža, pie kuras atsevišķi dzīvojošs pensionārs vai cilvēks ar invaliditāti, vai mājsaimniecība, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai cilvēki ar invaliditāti, var kvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai. Papildus tiek paredzēta augstāka robeža (koeficients 1.5) arī citām mājsaimniecībām, pie kuras tās var kvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai. Taču tā nebūs tik augsta kā atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai cilvēkam ar invaliditāti (koeficients mājokļa pabalsta formulā – 2.5) vai mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti (koeficients – 2). Tas ļaus uz mājokļa pabalstu pretendēt plašākam mājsaimniecību lokam. Mājokļa pabalstos papildus jau piešķirtajiem 16,6 miljoniem eiro nepieciešami vēl septiņi miljoni eiro.

Savukārt jaunajos pabalstos no janvāra līdz aprīlim, par katru bērnu izmaksājot 200 eiro, paredzēts tērēt 80 miljonus eiro. Pabalstus plāno izmaksāt martā. Tos varēs saņemt cilvēks, kuram ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai kuram sakarā ar bērna dzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim.

Atbalstu izmaksās arī par bērnu, kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā, kuram ir piešķirts alternatīvais statuss laikā no šī gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim vai kurš ir vecumā no 16–17 gadiem (ieskaitot), nemācās un nav stājies laulībā. Tāpat šo atbalstu saņems arī studenti līdz 24 gadu vecumam, ja nav stājušies laulībā.

Senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti paredzēto pabalstu no janvāra līdz aprīlim, kas kopā ir 80 eiro, varēs saņemt:

• vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji;
• speciālās valsts pensijas saņēmēji;
• izdienas pensijas saņēmēji, kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta;
• izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte;
• atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēji;
• valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji;
• bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēji vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēji;
• personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss un kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir noteikta invaliditāte, vai ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.