Noskaņojums ēdināšanas nozarē nav pārāk optimistisks, aizvien jāstrādā ierobežoti. Restorāni Covid-19 pandēmijas laikā.
Līdzņemšanai vai galdiņi ārā uz terasēm – tā vasaru pavadīja kafejnīcas un restorāni. Tie, kas nebija slēgti pēc Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa. Taču tagad ir klāt rudens, un aukstā laika ēdināšanas pakalpojumi būs iekštelpās, taču ne visi var izmantot šo iespēju - tikai tie, kuri var uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Vai ēdinātāji ir gatavi pielāgoties pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem?

ĪSUMĀ:

• Ēdināšanas sektorā noskaņojums nav īpaši optimistisks, vēl ir ierobežojumi;
• Tiek pieļauts, ka šogad varēs strādāt ar mazākiem ierobežojumiem nekā pērn;
• Vērš uzmanību uz to, ka Covid-19 ātrie pārbaudes testi citās valstīs ir pieejamas lētāk;
• Ēdinātāji norāda, ka vasarā ir bijusi saspringta sezona, tāpēc izdevies nedaudz nopelnīt;
• Kāzu bija vēl vairāk nekā citus gadus, kas palīdzēja gūt peļņu;
• Taču līdz ar auksto laiku nāksies strādāt iekštelpās, līdz ar to klientu skaits samazināsies;
• Ēdinātāji domā par dažādiem veidiem, kā nopelnīt ar cita veida pakalpojumiem;
• Gaida skaidru atbildi no valdības, kādi būs ierobežojumi un atbalsts nozarei;
• Norāda, ka cilvēkiem ir jāpilda savs pienākums, vakcinējoties pret Covid-19.


8% ēdinātāju jau ir pārtraukuši darbību, liecina Latvijas Restorānu asociācijas veiktā aptauja. Apkopojot datus ar piegādātājiem, šķiet, ka 10% uzņēmumu jau varētu būt pametuši tirgu.

Rēķinās ar klientu skaita kritumu

Latvijas Restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis ieskicēja ēdināšanas uzņēmumu noskaņojumu, sagaidot rudens sezonu:
"Noskaņojums [ēdināšanas nozarē] ir tāds, ka, ja es teiktu optimistisks, tas būtu liels pārspīlējums. Ja vakcinētajiem cilvēkiem šķiet, ka praktiski nav ierobežojumu un dzīve ir atgriezusies ierastajās sliedēs, spīd saule, viņi var doties uz restorāniem, tad jāņem vērā, ka ārkārtas situācija ēdināšanas sektorā vēl nav atcelta kopš pagājušā gada novembra.
Ir bijuši pozitīvi risinājumi, piemēram, maija sākumā atļaut ēdināšanas iestādēm strādāt āra terasēs vai jūnija vidū vakcinētajiem, kas pārslimojuši, strādāt iekštelpās. Mēs visi zinām, kāds ir vakcinācijas segums, un tas ir mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, tāpēc, iestājoties aukstākam laikam, šī iespēja uzņemt viesus telpās ir niecīga.. Tātad strādāt ar mazāk nekā pusi no potenciālajiem klientiem, kā ir bijis līdz šim.
Diemžēl šis gads mūsu nozarei būs sliktāks. Precīzākus datus drīzumā iegūsim arī uzņēmēju aptaujā, kur šobrīd kārtojam jautājumus, tuvāko dienu laikā izsūtīsim, noteikti nāksim ar vēl preses relīzēm par to kāda situācija nozarē .

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis uzsvēra, ka valdība solījusi piemērot minimālus ierobežojumus tiem, kuri ir darījuši visu iespējamo, lai strādātu zaļajā režīmā.
Naglis teica: "Cik es pats šobrīd esmu piedalījies pēdējās OVG [Operatīvās vadības grupas] sanāksmēs, konferencēs.
Secinājumi, kas nāk no Veselības ministrijas ierēdņiem, ir tādi, ka tiem, kas ir pārslimojuši vai vakcinēti, vai kuri var uzrādīt negatīvu testu, ierobežojumi viņiem būs mīksti. Vairs nebūs tā, kā pagājušajā gadā, ka uzņēmumi masveidā tiek slēgti. Arī sarkanajā režīmā, kad slimība sasniegs ļoti augstus līmeņus, valdības vīri sola, ka tie, kuri var strādāt zaļajā režīmā - tas ir, kas paši ir vakcinēti vai slimojuši, varēs turpināt strādāt un arī apkalpot klientus, kuri tāpat ir saņēmuši šo Covid-19 pasi.

Aicina veikt vienkāršākus testus

Jenzis minēja vieglāku testēšanu kā vēl vienu galveno faktoru, kas ēdināšanas uzņēmumus padara veiksmīgākus. "Cits jautājums, ko esam pārrunājuši arī ar Veselības ministriju un aicinājuši sekot līdzi citu attīstīto Eiropas valstu pieredzei, ir šīs pārbaudes plašāka pieejamība. Laboratorijas Eiropā nav vienīgā vieta, kur var veikt izmeklējumus, cilvēki var veiksmīgi pārbaudīties mājās, cilvēkus var pārbaudīt pirms došanās uz lielveikalu un došanās uz restorānu," sacīja Jenzis.
Ēdinātāji saka, ka jau tagad rēķinās ar būtisku klientu skaita samazinājumu. Ēdināšanas iestādēs "HE Vanadziņš. Ziemeļu restorāns" Cēsīs vadītāja Jana Brēmere stāsta: "Mums automātiski ir par 50% mazāk klientu nekā bija iepriekš, jo ne visi cilvēki Latvijā ir vakcinēti, bet mēs ielaižam, jo mums ir visi. mūsu darbinieki [vakcinēti] un ielaidīsim iekšā tos kas var ienākt. Viena zāle zaļa un otra pēc vajadzības - ja nāk cilvēki kuriem ir piemēram tikai viens negatīvs tests. Mums ir atsevišķa zāle kur varam ielaist, piemēram, tos, kuri ir tikai pārbaudījuši covid testu."


Nozares pārstāvji zina, ka viegli tas nebūs


Arī Valmierā esošā restorāna "Rātes Vārti", vairāku kafejnīcu un skolas ēdinātāja īpašniece Iveta Boša ir pārliecināta, ka darbs ēdināšanas sektorā turpināsies arī rudens un ziemas sezonā, taču nebūs viegli strādāt apstākļos, vakcinēto skaits nav liels.
"Nu, ir nenoteiktības sajūta, bet emocionāli esam gatavi, jo esam pārdzīvojuši šo vētraino apjukuma un nenoteiktības un drosmes laiku. Domāju, ka uzdrošināsimies strādāt, kamēr vien laikapstākļi atļaus. Zaļajā zonā saprotam, ka būs grūti, jo mums ir daudz klientu, kuri nav vakcinējušies. Tas ir diezgan sarežģīti, bet strādāsim."
Par nelielu aizķeršanos personāla pārbaudē dalījās H.E. Vanadziņš. "Viena darbiniece, kura neatbalsta vakcināciju, bet saprot, ka tā nav īsti viņas izvēle. Pat ja viņa nestrādātu pie mums, tad arī nākamajā darbā viņai prasītu to pašu. Nāks ziema Latvijā , dari ko gribi, piemēram, kaut sadalīt darbus tā, ka viņa strādā tikai ar terases klientiem, kāds cits ar iekšām. Tas bija grūti, bet viņa izvēlējās vakcīnu."

Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Naglis atzina, ka situācija ēdināšanas uzņēmumos ir atšķirīga.

Latvijas Restorānu asociācijas prezidents Jenzis bija patīkami pārsteigts par ēdinātāju atjautību, pielāgojoties ierobežojumiem: "Ir daudz kolēģu,kuru priekšā gribētos paklanīt galvu, viņi ir pielāgojušies šiem apstākļiem, dažādojuši savu produktus, varbūt mainīt produktu saturu, lai tie būtu piemēroti līdzņemšanai, un brīnišķīgi pavāri,kuri taisa video receptes, lai mājās varētu baudīt ļoti kvalitatīvu, labu ēdienu. "

Uzņēmīgākie un radošākie ēdinātāji ir pilnībā izmantojuši vasaru un, ņemot vērā lielo apmeklētāju skaitu, sakrājuši, tā teikt, ziemai. Ēdināšanas uzņēmuma Kantīne B īpašniece Iveta Boša stāsta: "Vasaras sezona mums ir bijusi ļoti noslogota. Mums bija iespēja darboties, visiem uzņēmumiem bija iespēja darboties ārpus savām terasēm un ārā. Izmantojot zaļās zonas pilsētā. Un mēs bijām visai apmeklēti, smagi strādājām un nopelnījām drošības spilvenu, kā saka."

H.E. Hawk" ir bijusi rosīga vasara. Restorāna vadītājs Brēmers atzina:

"Nevaram sūdzēties, sezona bija ļoti aktīva, ļoti noslogota. Bijām daudz kāzu, pat vairāk nekā iepriekšējos gados. Visi, kas pagājušajā gadā neprecējās, gribēja precēties, kamēr varēja. Jā, mēs par sezonu nevar sūdzēties, tā bija laba."

Taču, kā atzina restorāna vadītāja, nevar vienkārši sēdēt uz vasaras lauriem, ir jāmeklē jauni risinājumi: "Zinām, ka būs ļoti grūti un ļoti smagi, ļoti aktīvi ģenerējam visādas citas idejas mēs, papildus restorānam, gan pārtikas ražošanas ziņā, iespējams, vai kādu nopietnāku pārtikas piegādi uz mājām, kas būtu arī Rīgā, lai spētu nodrošināt apgrozījumu uzņēmumam."

Kamēr ēdinātāji un nozari pārstāvošās organizācijas ir paveikušas mājasdarbu un ir apņēmušās stāties pretī jaunās rudens sezonas izaicinājumiem, turpmākās rīcības plānošanu bremzē neskaidrība par valdības turpmākajiem lēmumiem.

Jenzis teica: "Protams, nozare ir aktīva, mēs nesēžam mājās uz dīvāna raudādami. Mēs jūlija sākumā nosūtījām vēstules gan veselības, gan ekonomikas ministram, aicinot aktīvi strādāt rudens-ziemas laikā. Diemžēl valdība nav apstiprinājusi ,uzņēmējiem nav līdz galam skaidrs kā,vai un kad ierobežojumi stāsies spēkā, kādi valsts atbalsta instrumenti būs pretī. Gribētu ātrāk progresu Ministru kabinetā, laiks kļūst vēsāks, un mēs dzirdam, ka slimo arvien vairāk. Jo arī uzņēmumiem ir jāplāno maksājumi, jāplāno darbinieki, un arī darbinieki vēlas zināt, kas notiek ar viņiem notikt."


Ne tikai valdībai jāizpilda savus uzdevums


Ne tikai valdībai ir jāsteidzas ar lēmumu pieņemšanu. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Naglis uzsvēra, ka ir pēdējais laiks sabiedrībai kopumā saprast kolektīvās veselības nozīmi.
"Manuprāt, tas ir pats svarīgākais – kaut kā tomēr visai sabiedrībai saliedēties un būt uzmanīgākai, īpaši šai riska grupai, kur [vakcinācijas] pārklājums ir ļoti zems. Es varbūt aizstāvu šo Veselības ministrijas nostāju, bet domāju, ka savādāk vienkārši nevar. Domāju, ka ēdinātāji būs gatavi, galvenais, lai mūsu sabiedrība ir vesela un var izmantot šos pakalpojumus."
Brēmere savukārt sacīja, ka lielu atbalstu no valdības negaida un ir pateicīga par līdz šim saņemto atbalstu.

«Vasarā esam labi pastrādājuši un esam atlikuši naudu tam, ka var nākties vienkārši sēdēt dīkstāvē vai apkalpot ļoti mazu klientu skaitu un būtībā strādāt ar zaudējumiem, strādāt pēc darba.
Arī no valsts vairāk atbalstu nesagaidām. Esam priecīgi, ka mūsu darbinieki saņēma gan dīkstāves pabalstu, gan uzņēmums saņēma atbalstu.
Mēs saprotam, ka restorāns, kā tas bija agrāk, ziemā nespēs sevi uzturēt. Iepriekš bija grūti izdzīvot, tagad tas ir principā neiespējami, un mēs zinām, ka mums ir jāizdomā kaut kas cits," viņa sacīja.

Savukārt ēdināšanas uzņēmuma ''Kantīne B'' Boša piebilda, ka tas, cik daudz un kādas būs mūsu iespējas, ir mūsu ziņā.
"Ņemot vērā, ka mums ir arī skolu ēdināšana, esam sociāli atbildīgi, jo arī strādājam ar pārliecību, ka sabiedrība apzināsies situācijas nopietnību. Un tie, kas nāks uz restorāniem, tomēr vakcinēsies un arī par to padomās, lai bērni var iet uz skolu mācīties, lai mēs varētu piedalīties kultūras pasākumos un sporta aktivitātēs, jo tas viss ir atkarīgs no mums,» sacīja Bošs.
Latvijas Restorānu asociācijas prezidents Jenzis rosināja valdībai vairāk raudzīties uz sabiedrības veselību.

"Šobrīd, kad dzirdam medijos, ka sabiedrība tiek gatavota vai biedēta par iespējamiem "lokdauniem", darba kārtībā, protams, ir jautājums, kādi būs ierobežojumi, kāds būs valsts atbalsts teica Viņkeles kundze. Tāpat arī noformulēja domu gandrīz pirms gada - ja ir ierobežojumi, ir jābūt atbalstam, ja nav ierobežojumu, nav arī atbalsta. Tāpat arī mūsu nozarē visi uzņēmēji primāri vēlas strādāt, apkalpot viesus, satikt savus ciemiņus,nevis sēdēt mājās un saņemt atbalstu. Varbūt jāpaskatās uz Skandināvijas valstīm, kur Zviedrijā praktiski bez ierobežojumiem visa pandēmija ir beigusies. Arī Dānija tagad ir teikusi,ka vairs nebūs ierobežojumi. Varbūt jāskatās sabiedrības veselības virzienā, kas ir ne tikai sabiedrības aizsardzība pret Covid-19 riskiem, bet arī sabiedrības garīgā veselība un labklājība – tie ir svarīgi aspekti. Mēs uzskatām, ka ekonomiku nevajadzētu vairs slēgt, faktiski lēmumiem būtu jābalstās uz sabiedrības veselību, nevis politiskiem lēmumiem veikt vienu vai otru darbību,» viņš uzskata.









DALĪTIES:
Tikai viena konsultācija ar kompānijas Kavis speciālistu atrisinās 99% no jūsu jautājumiem
Pierakstieties uz konsultāciju un uzziniet:
Kādi dokumenti Jums nepieciešami projekta apstiprināšanai
Kādā laika posmā iespējams iegūt nepieciešamos dokumentus, atļaujas un kā paātrināt procesu
Noklikšķinot uz pogas, es piekrītu informācijas pārsūtīšanas noteikumiem
Un saņemiet atbildes uz citiem jautājumiem
Lasīt vairāk:
Pierakstieties uz abonēšanu, lai no uzņēmuma Kavis saņemtu jaunus rakstus no dažādām biznesa jomām
Mēs dalāmies ar visu, ko zinām paši: izmaiņas likumdošanā, informācija par noteikta veida dokumentiem
Noklikšķinot uz pogas, es piekrītu informācijas pārsūtīšanas noteikumiem
Palīdzība tirdzniecības un būvniecības dokumentācijas iegūšanā
Made on
Tilda